Katrs trešais mājokļa bojājums saistīts ar ūdensvada avārijām – kā pasargāt caurules ziemā?
13.11.2026
Šogad līdz oktobra beigām apdrošināšanas sabiedrība ERGO saņēmusi gandrīz 600 pieteikumu par ūdensvada avārijām īpašumos, kas ir par 8% vairāk nekā pērn visa gada laikā. Kopumā ūdensvada bojājumi ir viens no biežākajiem mājokļa apdrošināšanas gadījumu iemesliem, veidojot trešdaļu jeb 33% no visiem pieteikumiem.
ERGO atgādina, ka, tuvojoties ziemai, īpaša uzmanība jāpievērš cauruļvadu aizsalšanas riskam. Ja ūdens sistēma nav pienācīgi sagatavota aukstajam laikam, sekas var būt ļoti nopietnas – no radiatoru plīsumiem un telpu applūšanas līdz pat pilnīgai apkures sistēmas avārijai, radot zaudējumus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā.

No saplīsušas caurules līdz iegruvušai grīdai
Lielākā daļa jeb 85% šogad ERGO īpašuma apdrošināšanas atlīdzībām pieteikto ūdensvada avāriju notikušas privātīpašumos, bet 15% gadījumu – komercīpašumos. Visbiežāk mājokļu applūšanu izraisa cauruļvadu plīsumi daudzdzīvokļu māju koplietošanas stāvvados un pašos dzīvokļos vai privātmājās. Caurules plīst gan nolietojuma, gan neuzmanīgas rīcības dēļ, tostarp augšējo stāvu iedzīvotājiem appludinot zemāk dzīvojošos kaimiņus.
Vidējā izmaksātā atlīdzība par ūdensvada avārijām šogad ir 1750 eiro, saglabājoties pērnā gada līmenī. Tomēr atsevišķos gadījumos zaudējumi ir ievērojami apjomīgāki. Šogad lielākā ERGO izmaksātā atlīdzība sasniedza ap 62 000 eiro – pēc tam, kad kādā komercīpašumā ūdens noplūdes dēļ iegruva grīda un saplīsa flīzes, tāpēc bija jāmaina cauruļvads, jāizlīdzina grīda un jāieklāj jaunas flīzes. Otra lielākā kompensācija 49 200 eiro apmērā tika izmaksāta par privātmājas sienā saplīsušu karstā ūdens cauruli. Lai to salabotu, bija nepieciešams uzlauzt sienu. Savukārt 25 700 eiro tika atlīdzināti par kāda dzīvokļa applūšanu, kad pēc ūdensvada avārijas bija sabojāta telpu apdare, mēbeles, sadzīves tehnika un personīgās mantas.
Lielākie zaudējumi parasti ir slēpto plīsumu gadījumā, kad bojātajam cauruļvadam var piekļūt tikai, demontējot sienu vai grīdu. Turklāt ūdens noplūde ne vienmēr ir uzreiz pamanāma – tā var ilgstoši bojāt ēkas konstrukcijas, līdz problēma kļūst acīmredzama, skaidro ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.
“Ūdens noplūdes ļoti bieži notiek daudzdzīvokļu mājās un var skart ne tikai pašu dzīvokli, kurā notikusi avārija, bet arī kaimiņu īpašumus. Piemēram, ja augšstāva dzīvoklī pārplūst vanna vai plīst caurule un tiek appludināts zemāk esošais mājoklis, par nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs avārijas izraisītājs. Šādos gadījumos ir noderīga civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas atlīdzina kaimiņiem nodarītos zaudējumus. Tāpēc līdzās rūpēm par sava mājokļa tehnisko stāvokli aicinām īpašniekus padomāt par riskiem, kurus nejauši varam radīt citiem,” atgādina S. Rubene.
Aizsalis ūdensvads sabojā visu apkures sistēmu
Ziemā viens no būtiskākajiem ūdensvada avāriju riskiem ir cauruļvadu aizsalšana. Ūdenim sasalstot, tas izplešas, radot spiedienu uz cauruļvada sienām un savienojumiem. Rezultātā caurule var saplaisāt vai pilnībā pārplīst. Tādēļ rudenī, ieziemojot vasaras vai lauku īpašumus, no caurulēm un radiatoriem noteikti jāizlaiž ūdens, lai tas ziemā nesasalst, uzsver ERGO eksperte.
Aizvadītajā ziemas sezonā bargais sals izraisīja daudzas šādas situācijas. Vienā no ERGO pieteiktajiem gadījumiem īpašniece nedēļu bija projām no mājām, un šajā laikā negaidīti pārstāja darboties gāzes apkures katls. Temperatūra mājā nokritās zem nulles, aizsala gan pats katls, gan radiatori, santehnika un ūdensvadi, kā rezultātā nedarbojās ūdensapgādes sistēma un tika sabojāta visa apkures sistēma. Remontdarbu veikšanai tika izmaksāta 10 400 eiro liela atlīdzība. Citā gadījumā aizsala galvenais ūdensvads, kas piegādāja ūdeni mājai. Lai piekļūtu bojājuma vietai un novērstu problēmu, bija nepieciešams demontēt daļu no pagalma bruģa.
Kā parūpēties par caurulēm ziemā?
• Ieziemojiet sezonālos īpašumus. Ja ziemā vasarnīcā vai lauku mājā neuzturēsieties, pilnībā izlaidiet ūdeni no caurulēm, āra krāniem un citām sistēmas daļām, kur tas var uzkrāties. Ievērojiet arī boileru un sūkņu ražotāju norādījumus.
• Nodrošiniet apkuri prombūtnes laikā. Ja ūdens sistēma netiek iztukšota, jānodrošina, lai telpās un vietās, kur atrodas caurules, temperatūra nenokristos zem nulles. Ieteicams izmantot temperatūras sensorus, kas brīdina par apkures darbības traucējumiem.
• Pārbaudiet cauruļu siltinājumu. Īpašu uzmanību pievērsiet caurulēm pagrabos, bēniņos, gar ārsienām un neapkurināmās telpās. Nepieciešamības gadījumā izmantojiet speciālus sildkabeļus, kuru uzstādīšanu uzticiet profesionāļiem.
• Neaizmirstiet par pazemes ūdensvadiem. Pārbaudiet, vai caurules, īpaši seklāk ierīkotajos posmos un pie ūdens akām, ir pietiekami nosiltinātas. Pārliecinieties arī, ka aku vāki ir cieši noslēgti un pasargā aku no aukstuma.
• Regulāri pārbaudiet īpašumu. Ja ilgstoši neuzturaties mājās, palūdziet kādam uzticamam cilvēkam laiku pa laikam pārliecināties, vai apkure darbojas un nav radušās noplūdes.
Papildu informācija medijiem:
Guna Kaše
komunikācijas projektu vadītāja
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Mob. tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv