Gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

60 % Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51 % bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO Baltijas valstu drošības indeksa pētījums. Saskaņā ar ERGO apkopoto informāciju par īpašuma un KASKO apdrošināšanas gadījumiem zādzībām ir novērojams sezonāls raksturs. Gada tumšajā laikā – rudenī un ziemā – ir lielāka varbūtība tikt apzagtiem uz ielas, savukārt vasaras mēnešos skaitliski vairāk atlīdzību pieteikumu tiek saņemts par automašīnu apzagšanas vai to mēģinājumu gadījumiem. 

ERGO dati liecina, ka iedzīvotāji arvien lielāku interesi izrāda par iespēju apdrošināt ne tikai nekustamo īpašumu, bet arī iedzīvi, kas atrodas mājoklī, tai skaitā dažādas elektroniskās ierīces – telefonus, portatīvos datorus, planšetdatorus, fotoaparātus un citas mantas. Vidēji katru gadu parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms par iedzīves apdrošināšanu pieaug par 8%. 

Vērtējot ERGO Baltijas valstu drošības indeksa pētījuma rezultātus, redzam, ka Latvijas iedzīvotāju satraukums par iespējamību tikt apzagtiem ir salīdzinoši augsts, un tas ir nemainīgs kopš 2014. gada, kad pētījums tika veikts pirmo reizi. Vienlaikus šis salīdzinoši augstais rādītājs noteikti ir viens no aspektiem, kas veicina iedzīvotāju intereses palielināšanos par mantas apdrošināšanu, kas ļauj finansiāli pasargāt sevi no zaudējumiem gan tajos gadījumos, kad manta nozagta no mājokļa, gan arī ārpus tā, piemēram, ja manta nozagta no balkona, automašīnas bagāžas nodalījuma vai somas, pārvietojoties pa ielu,” skaidro apdrošināšanas sabiedrības ERGO Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš

ERGO vidēji ik gadu vidēji saņem 30 atlīdzību pieteikumus par mantu zādzību, tai skaitā par zādzībām no transportlīdzekļiem. Rudenī un ziemā vairāk pieteikumu tiek saņemts par mantu zādzībām no kabatām vai somām, personai atrodoties uz ielas vai kādā pasākumā, bet vasaras mēnešos nedaudz vairāk kā citos gadalaikos dominē pieteikumi par zādzībām no transportlīdzekļiem. Zagļi nevilcinās izmantot cilvēku neuzmanību vai neapdomību, kad automašīnā redzamā vietā atstātas vērtīgas lietas vai kad tās publiskā vietā, piemēram, automašīnu stāvvietā tiek pārvietotas no automašīnas salona uz bagāžas nodalījumu. 

Lai pasargātu sevi no apzagšanas riska, nevajadzētu atstāt automašīnā vērtīgas mantas. Jebkura vērtīga lieta, kas aizmirsta vai atstāta transportlīdzeklī, piemēram, portatīvais dators, planšetdators, mobilais tālrunis, kā arī soma ar mantām, instrumenti, videoreģistratori un navigācijas iekārtas var piesaistīt garnadžu uzmanību. ERGO vidējā atlīdzība par mantu zādzību no automašīnas jumta bagāžnieka vai bagāžas nodalījuma ir aptuveni 350 eiro, lai gan nereti nodarītais kaitējums ir daudz lielāks, jo zagļi, lai iegūtu kāroto, mēdz uzlauzt auto,” stāsta R. Heniņš. 

Rudens un ziemas mēnešos iedzīvotājiem jāņem vērā, ka aktivizējas kabatzagļi, kuri izmanto to, ka biezais apģērbs nereti liedz cilvēkiem sajust zādzības faktu. ERGO ir saņēmusi vairākus apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par personisko mantu zādzību, kas veikta, cilvēkam esot uz ielas vai citā publiskā vietā. Galvenokārt tie ir mobilie telefoni, par kuriem tiek izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības, ja, apdrošinot mājokli, cilvēki apdrošinājuši arī savu iedzīvi, tai skaitā mobilo tālruni. 

Saskaņā ar Valsts policijas (VP) datiem 2016. gadā bija reģistrētas 75 kabatzādzības, no kurām atklātas 12, bet 2017. gada deviņos mēnešos reģistrētas 69 kabatzādzības. Uz šo brīdi atklātas 10. Visbiežāk kabatzādzības notiek rīta un vakara stundās, kad cilvēki dodas uz un no darba, galvenokārt – sabiedriskajā transportā un tā pieturās. Lielākais kabatzādzību skaits notiek Rīgas centrā – vilcienu stacijā, autoostā, centrāltirgū, Vecrīgā, pazemes gājēju tuneļos, tirdzniecības centros un sabiedriskajā transportā. Zādzību skaita ziņā dominē 15. trolejbusa maršruts. 

Vairums kabatzādzību paliek neatklātas, jo garnadžus ir grūti noķert, kā arī pēc tam pierādīt konkrētās personas vainu. Ļoti reti gadās, ka apzagtajai personai vai kādam, kurš bijis tuvumā, izdodas pašu spēkiem aizturēt un policijai nodot zādzības īstenotāju. Turklāt mēģinājums aizturēt zagli vai cīnīties par somu, ko viņš cenšas atņemt, nebūt nav tā ieteicamākā rīcība. Vairumā gadījumu nekas no tā, kas atrodas somā, nav tā vērts, lai riskētu ar savu vselību vai pat dzīvību,” norāda VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 4.nodaļas priekšnieka vietnieka p.i. Ēriks Locs. Viņš arī uzsver, ka zagļi upurus nešķiro – pamanot, ka cilvēks ir novērsies un nav pietiekami uzmanīgs, viņi izmantos jebkuru gadījumu, lai īstenotu zādzību.

Lai pēc iespējas samazinātu varbūtību kļūt par garnadžu upuri, ERGO un VP iesaka:
•    Ir jābūt modriem un vērīgiem – jācenšas izvairīties no aizdomīgām personām, un nekādā gadījumā nedrīkst personīgās mantas atstāt bez uzraudzības.
•    Makus un telefonus jācenšas nēsāt iekškabatās, jāizvairās no to glabāšanas mugursomā, kurai zaglim ir viegla piekļuve. 
•    Nēsājot plecu somas, jācenšas tās pieturēt ar roku un nesāt ķermeņa priekšpusē. 
•    Somās nevajadzētu glabāt blociņu, kurā vienuviet pierakstīta mājas adrese, signalizācijas kods, bankas kartes PIN kods u.c. svarīga informācija.
•    Ja piekļuves kodi un cita nozīmīga informācija tiek glabāta telefonā, noteikti jālieto drošības kods tā atbloķēšanai.
•    Automašīnas atslēgas ieteicams glabāt atsevišķi no somas, piemēram, kabatā, lai somas nozagšanas gadījumā zagļu rīcībā nenonāk gan automašīnas atslēgas, gan tās tehniskā pase. 
•    Neatstāt automašīnā neko vērtīgu vai zagļa acīs potenciāli interesantu. Fakts, ka soma ir tukša, zaglim nav zināms – pat tad, ja līdz ar tās nozagšanu viņa ieguvums būs mazs, automašīnas īpašniekam var nākties dārgi samaksāt par izsistā stikla vai uzlauzto durvju remontu.
•    Iespēju robežās automašīnu ieteicams atstāt vietās, kas ir labi apgaismotas, ideāli – ja tuvumā atrodas objekti, kuriem uzstādītas videonovērošanas kameras, piemēram, veikali, valsts vai pašvaldību institūcijas, bankas u.tml.

Papildu informācijai: 
Agnese Grīnberga
ERGO komunikācijas vadītāja
Tālr.: 67081941, mob. 22323988
E-pasts: agnese.grinberga@ergo.lv 

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Turpinot lapas apmeklējumu jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Vairāk par mūsu sīkdatņu lietošanas politiku lasiet šeit.