Jaunākais ERGO Drošības indeksa pētījums liecina, ka vairāk nekā puse jeb 52 % Latvijas iedzīvotāju uztraucas par klimata izmaiņu un ar tām saistīto dabas katastrofu ietekmi uz viņu dzīvi nākotnē. Savukārt Latvijas Banka prognozē, ka 2023. gadā, izpildoties pesimistiskākajam scenārijam, dabas katastrofas Latvijā var radīt zaudējumus 5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2050. gadā – jau 7 % no (IKP).

Vētrās visvairāk cieš īpašums

“Vētras uzskatāmas par postošākajām dabas stihijām. 2022. gads paliks atmiņā ar spēcīgu vēju janvārī jeb ziemas vētrām, kuru veidošanās saistāma ar globālo sasilšanu. Kopumā vēja radīto postījumu dēļ pērn apdrošināšanas atlīdzībās esam izmaksājuši teju 700 000 eiro. 94 % no šīs summas veido zaudējumi, kas nodarīti nekustamajam īpašumam: izārdīti, aizpūsti jumti un citas ēku daļas, nokritušas izkārtnes, nolūzuši, uz namiem sakrituši koki. Savukārt transportlīdzekļu īpašniekiem KASKO un OCTA atlīdzībās par vēja radītajiem bojājumiem izmaksāti vairāk nekā 40 000 eiro. Salīdzinājumam – 2020. gadā vējš ERGO klientiem kopumā radīja zaudējumus nepilnu 200 000 eiro, bet 2021. gadā – tikai 76 000 eiro apmērā,” norāda ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone.

Viens no 2022. gada spilgtākajiem gadījumiem nekustamā īpašuma segmentā notika gada sākumā, kad kādā būvobjektā stiprais vējš izrāva un apgāza daudzus kokus, bojājot izbūvēto infrastruktūru un radot ievērojamus zaudējumus. Šo postījumu dēļ apdrošinātajam uzņēmumam tika izmaksāta atlīdzība 158 700 eiro apmērā, kas ir otra lielākā ERGO atlīdzība par pērn notikušu apdrošināšanas gadījumu.

Aizpūš pat auto

Arī vēja nodarītie bojājumi automašīnām visbiežāk saistīti ar kritušiem kokiem un zariem, stipra vēja nestiem, lidojošiem priekšmetiem, taču izrādās, ka vējam pa spēkam ir arī paši auto. Pagājušā gada janvārī spēcīgā vēja un ceļu apledojuma kombinācijas dēļ daudzas automašīnas tika burtiski pūstas pa brauktuvi, izraisot avārijas situācijas un sadursmes. 

To apstiprina arī Artūrs Mezītis, ERGO sadarbības partnera “Green Wave Latvija” Operatīvā atbalsta dienesta vadītājs, piebilstot, ka vēja ietekmē var rasties vēl kāda bīstama situācija: “Proti, sākot braukšanu, vējš no apledojušiem auto nopūš ledus plāksnes, kas savukārt atsitas pret citiem garām braucošiem auto, nodarot bojājumus. Tādu gadījumu nav daudz, bet tie ir, tādēļ autovadītājiem šādas potenciāli bīstamas situācijas būtu jau laikus jānovērš.” 

Orkāna brāzmas Latvijā – cik liela iespēja?

“Nevajadzētu domāt, ka klimata pārmaiņas mūs skars tikai pēc desmit vai simts gadiem – tās notiek jau tagad. Bieži vien redzam, ka Latvijas infrastruktūra šīm pārmaiņām nav gatava,” komentējot klimata izmaiņu radītās sekas, uzsver Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna. 

Viņš skaidro, ka par vētru uzskatāms tāds vēja stiprums, kas sasniedz vismaz 20 m/s. “Vētras iedalāmas vairākos bīstamības līmeņos: 25-32 m/s atbilst stipras vētras spēkam, bet 33 m/s ir orkāna stipruma brāzmas. 2022. gada janvārī ar dažu dienu intervālu bija trīs gadījumi, kad vējš sasniedza 30 m/s, un ne pirmo reizi novērojama situācija, kad spēcīgas vētras seko cita citai īsā laika posmā. Jāpiemin, ka Latvijā novērotas arī orkāna stipruma vēja brāzmas pat ar ātrumu 40-48 m/s – gan divos gadījumos pagājušā gadsimta 60. gados, gan 2005. gadā.”

Speciālists norāda, ka klimata pārmaiņu ietekmē, sasilstot okeāniem, mūsu reģionā vētras ir novērojamas gan janvārī, gan februārī, kas pagājušajā gadsimtā bija retāka parādība. “Prognozējam, ka 2023. gada janvāris vēja ziņā nebūs tik kritisks kā pērn. Vēja brāzmas var sasniegt 20 m/s, kad siltāki periodi strauji mīsies ar atkušņiem, bet kopumā janvāris gaidāms ar mierīgākiem vējiem un nelielu salu.”

Jāparedz klimata pārmaiņu ietekme

“Klimata izmaiņu tendences Latvijā visvairāk saistās ar gaisa temperatūras paaugstināšanos: ziemas kļūst siltākas, pastāvīgas sniega segas periodi samazinās. Savukārt vasarā sausuma periodi mijas ar lietusgāzēm, arvien vairāk novērojam tropiskās naktis, kad gaisa temperatūra naktī nenokrīt zem 20 C,” skaidro A. Vīksna.

Pēc viņa vārdiem, šīs un citas izmaiņas jau tagad ietekmē daudzas tautsaimniecības nozares, tostarp enerģētiku, lauksaimniecību, mežkopību, un vienlaikus ir cieši saistītas ar nekustamā īpašuma drošību. 

“Ir svarīgi pielāgoties pārmaiņām, kas mūs sagaida. Māju būvējam vismaz turpmākajiem 50 vai 100 gadiem, tādēļ nevaram nerēķināties ar klimata pārmaiņām, piemēram, jūras krastu eroziju, palieņu pļavu vai upju applūšanu nekustamā īpašuma tuvumā. Arī vētras rada lielas problēmas gan Latvijas tautsaimniecībai, gan atsevišķiem īpašumiem. Noteiktās Latvijas vietās redzam, ka pat, ja vēja stiprums būtiski nemainās, ūdens līmenis paaugstinās, tādēļ pastāv risks, ka jūra “grauzīsies” tālāk. Ar katru vētru krasta applūšanas risks palielinās. Vēl viena specifiska lieta nekustamo īpašumu kontekstā ir pelējums – parādība, kam īpaši Skandināvijā pēdējā desmitgadē pievērš pastiprinātu uzmanību. Vēsturiski mūsu reģionā mājas nav paredzētas salīdzinoši siltām un mitrām ziemām, tās nav atbilstoši projektētas – bez piemērotas ventilācijas sistēmas. Tādējādi klimata izmaiņu dēļ ēkās var uzkrāties mitrums, radot nevēlamas sekas. Domājot par savu nekustamo īpašumu, jau tagad jāparedz un jāplāno klimata izmaiņu ietekme uz to,” atzīst klimata speciālists A. Vīksna.

Papildu informācija:
Guna Kaše
sabiedrisko attiecību vadītāja 
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Tālr. 67081941
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv