«Spēja redzēt svarīgāko, darīt vajadzīgāko un vēl no tā gūt prieku, lai neizdegtu,» tā Santa Bondare saka par savu darbu kvalitātes vadībā. Jau kopš studiju laika viņas karjera ar šo jomu savijusies augstākās izglītības nozarē. Santa ilgstoši bija Banku augstskolas kvalitātes vadītāja, bet nu viņa par šo lauciņu tur rūpi vēl plašākā mērogā – Latvijas Universitātē. Lai gan kvalitāte neizbēgami nozīmē arī iekļaušanos noteiktos standartos, Santa vadās pēc tā, ka kvalitātes vadība ir nevis kaut kas, kas organizācijas cilvēkiem un procesiem tiek uzspiests, bet gan veids, kā tiem palīdzēt nebeidzamajā pilnveides procesā. «Mans darbs pamatā ir kalpošana – kur būs roka jāpieliek, to arī darīšu. Patīkami, ka šī profesija ir tik interesanta un plaša un te ir daudz jomu, kur to roku pielikt. Rutīnas manā dzīvē nav, un man tas ir ļoti svarīgi, jo pati esmu nedaudz radoša (Santas hobijs gadiem ir rotu darināšana – D. K.).» Santa apstiprina, ka darbs viņu dara laimīgu, tajā skaitā pašas pieredzētais, kā kvalitātes sistēmu ir iespējams ieviest arī lielā iestādē.

Pirmais solis viņas profesionālajā ceļā bija savulaik saņemtā apdrošināšanas sabiedrības ERGO studiju stipendija, kas tiek piešķirta bez vecāku apgādības palikušiem jauniešiem. Šis atbalsts ļāva saprast: arī ziedojums var būt ne tikai nauda, bet kas daudz kvalitatīvāks – motivēšana uz attīstību un patiesi ieinteresētas ilgtermiņa attiecības.

Sponsors, kas interesējas

Santa agrā bērnībā palika bez mātes, viņu uzaudzināja vecmamma. Iztikšana bija pieticīga, tāpēc ERGO stipendijas iegūšana studijām nozīmēja daudz. «Īpašs paldies Rīgas 2. vidusskolas sociālajam pedagogam, kas laikus uzgāja informāciju par šo stipendiju, noķēra mani pie rokas un ļāva apjēgt, ka tas ir iespējams. Bet vislielākais un siltākais paldies – uzņēmīgajai vecmāmiņai,» Santa saka.

Viņa ļoti novērtē ERGO pieeju izraudzītajiem jauniešiem maksāt stipendiju visu viņu studiju laiku un pat tad, ja viņi sāk darba gaitas, tās ieguves nosacījumus saistīt ar jauniešu sekmēm un izaugsmi, nevis līdzekļu vai iespēju trūkumu, un līdztekus naudai ieguldīt stipendiātos arī sava veida mentoringu un psiholoģisku atbalstu. «Tas bija tas fantastiskākais, ko varēju no ERGO saņemt, – viņi palīdzēja attīstīties, bija klāt, un par stipendijām atbildīgā persona spēja izveidot tādas personiskas, motivējošas attiecības, kurās pauda reālu interesi par mūsu gaitām. Vasarās varējām doties praksē uzņēmumā, Ziemassvētkos tikāmies un stāstījām par jaunumiem savā dzīvē,» Santa stāsta. Līdzīga pieredze ir arī viņas vīram Edgaram, kurš arī ir Ergo stipendiāts un kurš patlaban arī strādā augstskolā, ir docents un pētnieks Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē.

Vidusskolu beidzot, Santai bija skaidrs, ka iegūto stipendiju viņa izmantos, lai studētu Banku augstskolā (BA). Gada garumā viņa arī apmeklēja tās maksas sagatavošanās kursus, ko vērtēja kā tobrīd labākos Latvijā un uztvēra kā pirmo lielo investīciju sevī. «Man jau toreiz likās, ka finanses un uzņēmējdarbība ir zināšanas, kas noder jebkurā profesijā. Ir svarīgi mācēt vadīt – kaut vai sevi, savu laiku un pēc tam arī apkārtējos un procesus. Un ir svarīgi saprast, ka to visu virza finanses. Jo veiksmīgāk tu tās spēj sakārtot un vadīt, jo sekmīgāk spēj sasniegt un attīstīt kaut ko labu. Tāpēc es daudz nedomāju par hobijiem, kas man toreiz bija – man patika bioloģija, mūzika –, bet gribēju iegūt prasmes, kuras var noderēt visur. Nekad neesmu nožēlojusi,» atklāj Santa.

Viņa uzskata: ja kaut ko vēlies, tajā ir jāiegulda, ir jāiet uz risku. BA nebija budžeta vietu, bet augstskolas darbiniekiem un viņu bērniem studijas bija bez maksas. Tāpēc, kad radās iespēja pieteikties darbā par BA Saimniecības daļas sekretāri/lietvedi, Santai nebija divu domu – jāmēģina! Viņa dabūja šo darbu un tagad to raksturo kā ļoti interesantu pozīciju, ar ko karjeru vispār sākt, no malas iepazīstot organizācijas norises, hierarhiju, problēmas. «Attīstīju savas ātruma prasmes, jo jāstrādā bija ātri, paralēli vēl arī jāmācās,» Santa atceras, kā sākās viņas 13 gadu ilgā darba pieredze BA.

Izcilības mugurkauls

Savu sekretāres/lietvedes darbu Santa neuztvēra formāli, bet gan centās saprast, kā veidojas viņas ziņā esošie procesi augstskolā, kas iespaido to kvalitāti, kur un kāpēc rodas sarežģījumi u. tml. «Un mana metode ir par to runāt un diskutēt,» viņa smaida. 

Šīs intereses dēļ viņu pamanīja un uzrunāja jauniem darba pienākumiem brīdī, kad BA 2007. gadā kā pirmā augstākās izglītības iestāde Latvijā uzsāka kvalitātes sistēmas ieviešanu ar izcilības pieeju. «Šī izcilības pieeja faktiski deva mugurkaulu manai karjeras attīstībai un personiskajai izaugsmei,» spriež Santa, kura tobrīd kļuva par kvalitātes nodrošināšanas speciālisti. Šis pavērsiens mazliet vēlāk viņu arī rosināja maģistrantūrā izvēlēties studēt uzņēmējdarbības vadību – tajā, pretēji finanšu studijām, apgūstama arī kvalitātes vadīšanas komponente. Viņa skaidro: «Kvalitātei ir daudz un dažādi standarti, kas tev pasaka, kas jāievēro, kuras «pogas» jāieslēdz un kuras nevajag aiztikt vai pat vajag ar skoču aizlīmēt. Savukārt izcilības pieeja ir ne tik daudz par šīm pogām, cik par to, ar kādu attieksmi tev tās jāspiež, ar ko par to ir jārunā un ar kādu mērķi tu to dari, lai gan tas viss, protams, pamatojas uz kārtīgu sistēmu.»

Pati priekš sevis Santa kvalitātes vadību noformulējusi kā sakaru tiltu. Vadība daudz ko zina, un darbinieki zina, bet ir barjeras, kas kavē šo informāciju redzēt vienādi. Kvalitātes vadība ļauj visām iesaistītajām pusēm būt lietas kursā, ko zina un domā pārējie, un ļauj kļūt par vienotu veselumu, kur visi strādā vienam mērķim un palīdz cits citam. «Vadītāji pieņem lēmumus, balstoties uz datiem un informāciju, bet informācija taču ir arī apkopējai, un pie tās ir jātiek. Jebkurš kolēģis ir svarīgs,» Santa ilustrē.

Kvalitātes vadība augstskolā gan ir ar savu specifiku, ja salīdzina, piemēram, ar ražojošu uzņēmumu. Augstākajā izglītībā, atšķirībā no ražošanas, nav iespējams visus procesus sadalīt «pirmreizinātājos», ko katru ielikt striktā, precīzā standartu rāmī. Te runa ir vairāk par stratēģisko vadību un visu kopējo procesu nekā par atsevišķām tā sastāvdaļām, vienlaikus gan pievēršot pietiekamu uzmanību tam, ko var noteikt, mērīt u. tml.

«Un otrs – augstākā izglītība ir unikāla, varētu teikt, pat maģiska vieta. Jo te ir gan ļoti stingras zināšanas, zinātne, kas prasa skaidrību, uzmanību, precizitāti, gan mūsu galvenais partneris kvalitātes vadībā – akadēmiskais personāls, kur katrs vienlaikus ir gandrīz kā burvis, mākslinieks, personība, kas turklāt kaut ko rada. Kvalitātes sistēmas rāmim, kurā viņu ieliekam, jābūt gana elastīgam, lai viņu nenomāktu viņa radošumā,» saka Santa un uzsver, ka kvalitātes vadībai augstskolā līdz ar to ir jānodrošina kārtība, vienlaikus nepadarot neko garlaicīgu, jo pārāk liela kārtība riskē tāda kļūt. Izcilības pieejā, kas augstākajai izglītībai ļoti piestāv, šo smalko balansēšanu attaisno nepārtrauktas pilnveides princips. «Zinām, ka mums visu laiku kaut kas ir jākārto, bet neuztveram to kā kļūdu vai nepilnību, mēs vienkārši attīstāmies,» saka Santa.

Kvalitātes vadības veiksmes faktors ir tas, cik tuvu kvalitātes vadītājs ir organizācijas vadībai, lēmumu pieņēmējiem, atbalstot viņus šajā procesā. Tas dabiski noteica to, ka Santa paralēli kļuva par BA rektores asistenti un vēlāk sekmīgi izveidoja veiksmīgu sadarbību arī ar nākamo augstskolas rektoru. «Tieši tāpēc daudzus procesus un jautājumus varēju iekustināt ātrāk un ielikt uzreiz kvalitātes vadības sistēmā. Šo sistēmu veidoju no tā, kas ir, nevis no malas kaut ko rakstīju, lai pēc tam visiem lūgtu tajā iekļauties. Sistēmu pielāgoju esošajam, balstoties uz standartiem,» raksturo Santa. Kamēr viņa strādāja BA, ieviestā kvalitātes sistēma tika sekmīgi resertificēta četras reizes pēc kārtas, ik pa diviem gadiem. «Ja kvalitātes vadība organizācijā ir vesela atsevišķa, augoša nodaļa, tā var nobaidīt. Bet, ja esi tas, kurš asistē, tad daudz vairāk vari sadarboties ar cilvēkiem – nevis vienkārši paprasīt informāciju un ielikt to mapē, bet mēģināt piedāvāt un sniegt palīdzību, padomu. Jo mums taču vajag uzlabot konkrēto procesu, nevis shēmu vai sistēmu. Vārdu sakot, ir svarīgi nepazaudēt saikni ar to, kā labā kvalitātes speciālisti vispār strādā. Viņi nestrādā kvalitātes vadības, bet gan organizācijas labā.»

Ielēca plašākos ūdeņos

Līdztekus darbam Santa pabija bērna kopšanas atvaļinājumā un studēja BA biznesa vadības doktorantūrā. Ik pa brīdim arī uzņēmās kādu papildu atbildību. «Kad vāc informāciju un analizē datus, tu arī saproti, kur nepieciešams kāds papildu impulss. Un vai nu tu tad sēdi un zīmē shēmas, vai atroti piedurknes un nāc palīgā. BA ir īpaša augstskola, jo, kaut arī tā ir valsts augstskola, tai ilgu laiku nav bijis budžeta vietu, naudiņa ir bijusi jānopelna pašiem. Tur iemācījos – ja vēlies gan savas karjeras un atalgojuma, gan diploma ilgtspēju, jāstrādā visiem kopā un arī ārpus savas kompetences robežām,» Santa stāsta, kā pieslēgusies, piemēram, BA mārketinga un komunikācijas vadībai. Visos darbos viņas jājamzirdziņš un piegājiens lielākoties bija stratēģiju izstrāde un stratēģiskā vadīšana.

Pirms gandrīz trim gadiem Santu sociālajā tīklā LinkedIn uzrunāja rekrutēšanas kompānija, piedāvājot piedalīties konkursā uz Latvijas Universitātes (LU) kvalitātes vadītāja vietu. Santa to īsti negribēja, taču vēlējās dalīties gūtajā pieredzē, jo uzskata, ka Latvijas augstskolu vidē to vajadzētu darīt vairāk. Soli pa solim viņa tika «ievilkta» šajā LU amata konkursā, lai gan vienubrīd pat grasījās no turpinājuma atteikties. Taču vienlaikus Santa kā eksperte Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras kvalitātes vadības sistēmas izveidē jau bija guvusi pārliecību, ka tas, kam cauri izgājusi BA, var noderēt arī citām augstskolām, un viņu urdīja vēlme izmēģināt spēkus plašākā mērogā – strādāt ar kvalitātes vadību lielā universitātē ar daudzām struktūrvienībām un darbiniekiem.

Kad Eiropas Savienība piešķīra līdzekļus kvalitātes vadības sistēmu pilnveidei augstākajā izglītībā, Santa vadīja šādu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu BA, un arī darbā LU tika pieņemta šāda projekta ietvaros. Viņa stāsta, ka augstākās izglītības iestādēs ļoti labi strādā izcilības pieeja kvalitātes vadībā, tāpēc teju visas augstskolas uz to arī orientējas, atšķiras vien konkrētie standarti. Kamēr BA izmanto Lielbritānijas standartu Investors in Excellence, LU balstās uz EFQM, kas ir «tēvs» visiem citiem izglītības standartiem.

Arī LU, līdzīgi kā BA, nav atsevišķas kvalitātes nodaļas, jo kvalitātes vadībā piedalās visi, kas strādā universitātē. «Kvalitātes vadība ir vērsta uz to, lai organizācija sasniedz izcilus mērķus. Savukārt kvalitātes nodrošināšana – uz to, lai tavs produkts vai pakalpojums atbilst standartam. Mēs katrs esam kvalitātes nodrošinātājs savā lauciņā, bet mēs visi esam kvalitātes vadītāji,» skaidro Santa. «Dažādām jomām ir savi standarti, un mans uzdevums ir tos pārraudzīt, ielikt vienotā sistēmā. Un reizi gadā regulāri jāizvērtē, vai tas, ko darām, palīdz sasniegt to, ko gribējām. Ja nepalīdz – mainām, ja palīdz – turpinām.»

Sapņo par kopīgo

Santa sadarbībā ar diviem ekspertiem no LU akadēmiskā personāla iedibinājusi LU kvalitātes rokasgrāmatu, kurā formulētas atbildes un pierādījumi katram no izcilības standarta jautājumiem. Līdzīgas rokasgrāmatas radīšanā un kvalitātes sistēmas ieviešanā viņa kā ESF projekta eksperte patlaban piedalās arī J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. «Tā man ir lieliska papildu mācīšanās iespēja, par kuru vēl maksā algu,» smaida Santa.

Vienlaikus viņa uzsver, ka sapņo par to, ka augstākās izglītības nozare Latvijā varētu vienoties par kopīgu pieeju un lepoties ar savām kvalitātes sistēmām jau kā valsts, nevis kā atsevišķas augstskolas. Jo visas augstskolas dara līdzīgas lietas, bet prātu un pieredžu likšana kopā dotu vēl spēcīgāku rezultātu. Kvalitāte un attīstība ir izšķirošs faktors arī starptautiskajā konkurencē, kas, līdzīgi kā citās jomās, arī augstākajā izglītībā uzņem apgriezienus. Vājākais posms šajā augstskolu sadarbības procesā, pēc Santas domām, ir to laika trūkums un aizņemtība. Savukārt augstskolu stiprā puse, arī kvalitātes vadības kontekstā, ir tā, ka, par spīti ierobežotajiem resursiem, tajās strādājošie ir ļoti spējīgi menedžeri, «cilvēki – orķestri», kas spēj saprast un asimilēt jaunas idejas, attīstot visdažādākās prasmes un neturoties tikai pie amata robežām.

Pēc divarpus gadiem LU Santa jūtas ļoti apmierināta. Lielākais izaicinājums esot sagaidīt pašai sava darba rezultātus, jo tie kvalitātes vadībā redzami vien ilgtermiņā. «Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc man vienmēr bijuši visādi papildu amati un intereses, – lai sevi motivētu, vajag arī mazās uzvaras, kamēr gaidi to lielo,» Santa saka. Grūtākais un reizē iedvesmojošākais viņas darbā ir daudzās sarunas ar visiem kvalitātes pilnveidē iesaistītajiem LU cilvēkiem, bet personiskais faktors, kas ikdienā ļoti palīdz, ir vīrs Edgars. «Edgars ir mans «klienta prototips» – akadēmiskais spēks, kurš strādā citā augstskolā un redz lietas no savas puses. Dzīvojam nemitīgā pieredzes apmaiņā,» Santa smaida.

Viņa uzskata – darba dzīve ir ļoti ilga, un tai jābūt kvalitatīvai, ikdienai jābūt baudāmai, tāpēc par to jārūpējas pašiem. Var teikt, ka viņas karjeras mērķis ir process, pilnvērtīga darbība, kas sagādā prieku un palīdz atklāt savas un citu spēcīgās puses un skaisto iedabu.

Karjeras kāpnes

• 2020–2021 Bakalaura darbu vadītāja Banku augstskolā
• Kopš 2019 Kvalitātes vadītāja Latvijas Universitātē
• Kopš 2019 Ārējā eksperte Central and Southern Europe Centre of Excellence (CSE COE) (J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kvalitātes sistēmas ieviešana)
• 2018–2019 ESF projekta vadītāja Banku augstskolā
• 2017–2018 Augstskolu sadarbības un kvalitātes vadības konsultante Dynamic University
• 2016–2017 Stratēģiskās vadības un kvalitātes vadības eksperte Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrā
• 2016–2017 Vieslektore Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžā
• 2016–2019 Stratēģiskās vadības un kvalitātes vadības padomniece Banku augstskolā
• 2015–2016 Mārketinga un komunikācijas vadītāja Banku augstskolā
• 2014–2015 Pētniece Comenius finanšu pratības projektā
• 2012–2015 Kvalifikācijas darbu recenzente Alberta koledžā
• 2010–2016 Kvalitātes vadītāja un rektora asistente Banku augstskolā
• 2008–2010 Rektora asistente Banku augstskolā
• 2008–2009 Kvalitātes speciāliste Banku augstskolā
• 2006–2008 Sekretāre/lietvede Banku augstskolas Saimniecības daļā

***

ERGO stipendija tiek pasniegta jau 20. mācību gadu. Kopš 2001. gada, kad ERGO dibināja stipendiju jauniešiem, kuri palikuši bez vecāku apgādības, to saņēmuši vairāk nekā 90 jaunie studenti par kopējo summu pāri par 300 tūkstošiem eiro. Arī šajā mācību gadā ERGO stipendiātu pulkam pievienojās trīs jauni studenti.