Latvijas iedzīvotāji salīdzinājumā ar kaimiņvalstu iedzīvotājiem jūtas ekonomiski pasargātāki

Lai gan ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka tikai aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju jūtas ekonomiski pasargāti, Latvijas iedzīvotāji, salīdzinājumā ar kaimiņvalstu iedzīvotāju vērtējumu, jūtas ekonomiski vislabāk pasargāti, proti, novērtējot savus dzīves apstākļus, 53 % Latvijā aptaujāto respondentu atzinuši, ka jūtas ekonomiski pasargāti. Igaunijā ekonomiski pasargāti jūtas 48 % iedzīvotāju, Lietuvā – 47 % iedzīvotāju.

Šī gada ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultāti, salīdzinājumā ar 2014. gada rezultātiem, kopumā uzrāda nelielu noskaņojuma uzlabojumu Baltijas iedzīvotāju vērtējumā par savām spējām tikt galā ar dzīves finansiālo pusi. Saskaņā ar pētījuma ietvaros sniegtajām iedzīvotāju atbildēm, trešdaļai vai pavisam nedaudz lielākai daļai Baltijas valstu iedzīvotāju ir plāns finansiālajai ilgtspējai un pārliecībai par saviem ienākumiem – tā apgalvo 34 % Latvijas iedzīvotāju, 35 % Igaunijas iedzīvotāju un 39 % Lietuvas iedzīvotāju.

Neraugoties uz to, ka materiāli pasargāta jūtas tikai puse no Baltijas valstu iedzīvotājiem, ERGO Drošības indeksa pētījuma dati liecina, ka, zaudējot visus ienākumu avotus, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji varētu uzturēt savu mājsaimniecību 5,1 mēnesi, savukārt Lietuvas iedzīvotāji 7,2 mēnešus. 

“Vērtējot ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultātus iedzīvotāju esošo dzīves apstākļu un nākotnes ekonomiskās stabilitātes novērtējumu kontekstā, jāteic, ka iedzīvotāju noskaņojums kaut arī minimāli tomēr uzlabojas. To noteikti var sasaistīt ar vispārējo ekonomiskās aktivitātes pieaugumu Latvijā, tai skaitā ar bezdarba līmeņa pastāvīgu samazinājumu, kas jūlija beigās sasniedza zemāko bezdarba līmeņa rādītāju (7,1 %) kopš 2009. gada. Vienlaikus, kā liecina oficiālā statistika, palielinās arī vidējā bruto darba samaksa valstī, kas noteikti veicina iedzīvotāju iespējas atlicināt zināmu daļu savu ienākumu uzkrājumu veidošanai neparedzētiem dzīves gadījumiem vai konkrētiem mērķiem. Arī raugoties uz ERGO statistiku, redzam pozitīvu tendenci, lai arī lēnām, tomēr iedzīvotāju vēlme nodrošināt savu ekonomisko stabilitāti palielinās. Par to liecina fakts, ka šī gada astoņos mēnešos ERGO dzīvības apdrošināšanā klientu skaits pieaudzis par piektdaļu,” norāda Ingrīda Ķirse, ERGO valdes locekle Baltijā.

Izvērtējot Baltijas valstu iedzīvotāju redzējumu par pašreizējo savas dzīves stabilitāti dažādos aspektos, ERGO Drošības indeksa pētījuma ietvaros arī noskaidrots, kā kopumā iedzīvotāji 10 baļļu skalā novērtē savas dzīves kvalitāti un spēju to kontrolēt. Savas dzīves kvalitāti Igaunijas un Latvijas iedzīvotāji vērtē ar 6,61 balli, bet Lietuvas iedzīvotāju vidū šis rādītājs ir nedaudz augstāks – 6,81 balle. Lietuvas iedzīvotāji arī spēju kontrolēt savu dzīvi vērtē augstāk – ar 7,65 ballēm, kamēr Igaunijas iedzīvotāji ar 7,45 ballēm, bet Latvijas iedzīvotāji – ar 6,94 ballēm. Abās kategorijās Igaunijas un Latvijas iedzīvotāju vērtējums ir nedaudz uzlabojies salīdzinājumā ar 2014. gadu, savukārt Lietuvas iedzīvotāju vērtējums šajās kategorijās ir nedaudz pasliktinājies.

Sniedzot vērtējumu par ekonomisko stabilitāti nākotnē savas dzīvesvietas kontekstā, 61 % Latvijas iedzīvotāju sniedza apstiprinošu atbildi par to, ka viņiem ir stabila dzīvesvieta vismaz turpmākajiem diviem gadiem. Arī Igaunijā līdzīgs daudzums iedzīvotāju (60 %) sniedza apstiprinošas atbildes par dzīvesvietu stabilitāti. Savukārt, Lietuvā par savu dzīvesvietu ir pārliecināti tikai 50 % iedzīvotāju. 

ERGO Drošības indeksa dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā interneta vidē. To izstrādāja un īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Kopumā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.