Kodumi un kritieni pēc saites paraušanas – kā izsargāties no suņu radītām traumām

17.04.2024.

Pavasarī, kad arvien vairāk laika pavadām parkos, mežos, pludmalēs, ņemot līdzi savus četrkājainos mīluļus-suņus, pieaug arī dažādu traumu skaits, kas tiek gūtas saskarē ar suņiem. Taču ne jau suns, bet gan suņa saimnieks ir pilnībā atbildīgs par to, lai dzīvnieks neapdraudētu apkārtējos un viņu pašu. Kāpēc ir svarīgi socializēt suni un ko darīt, lai tas neuzbruktu?

Traumas, kas saistītas ar nekontrolētu suņu uzvedību un tiek pieteiktas ERGO nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzībām, iedalāmas divās kategorijās: suņu kodumi un kritienos gūti izmežģījumi vai kaulu lūzumi pēc tam, kad suns saimnieku pastaigas laikā stipri parāvis.

“Ik gadu ERGO tiek saņemti vairāki desmiti šādu pieteikumu. Samērā biežas ir situācijas, kad kāds suns uzbrūk citam sunim un iekož arī tā saimniekam, kurš ir centies glābt savu suni. Tajā pašā laikā ir gadījumi, kad suņi negaidīti uzbrūk ne vien svešiniekiem, garāmgājējiem, kaimiņiem, bet savas ģimenes locekļiem. Šīs situācijas norāda uz to, cik liela nozīme ir suņu apmācībai un socializācijai, jau no mazotnes pieradinot suni pie dažādiem apstākļiem, vietām, stimuliem, cilvēkiem, citiem suņiem – tā, lai apkārtējā pasaule sunim neradītu bailes un agresivitāti. Izlemjot par suņa ienākšanu ģimenē, ir jārēķinās ne vien ar laiku pastaigām, līdzekļiem barībai un medikamentiem, bet jānodrošina četrkājainajam draugam arī apmācība suņu skolā, kas nākotnē ļaus izvairīties no nepatīkamām situācijām,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Suns – personība ar savu privāto telpu

Sastopoties ar suni uz ielas, mums, garāmgājējiem, ir vērts atcerēties kinoloģes Laines Kupčas teikto: “Suns nav publisks īpašums. Nevajadzētu domāt, ka, redzot suni, mums obligāti ar viņu jākomunicē. Suns jāuztver kā sveša persona, līdzīgi kā svešs cilvēks, kuram mēs neejam klāt un kuru neaiztiekam, piemēram, ja mums patīk viņa apģērbs. Sunim ir sava privātā zona ar skaidru konceptu par to, kas ir svešs un kas savējais. Tādēļ lielākoties suņiem nepatīk, ja viņus uz ielas aiztiek vai uzrunā sveši cilvēki. Arī, ja suns ir šķietami priecīgs, hiperaktīvi lec virsū un grib nolaizīt svešo cilvēku, jārēķinās, ka tā var būt suņa reakcija uz stresa situāciju, ar kuru viņš cenšas tikt galā, un arī pāruzbudinājums var rezultēties agresijā.”

L. Kupča arī norāda: “Ir gadījumi, kad cilvēkam šķiet, ka suns pieskrien klāt. Bet jautājums, vai tiešām suns pieskrien? Cilvēki mēdz pārvērtēt situācijas un pārspīlēti reaģēt, kad suns vēl nav pat pietuvojies. Tomēr, ja uz ielas vai citā publiskā vietā pieskrien svešs suns, drošībai ir ieteicams nolaist skatienu, uzvesties maksimāli lēni un mierīgi, nepacelt balsi un turpināt savu ceļu. Ļoti reti ir gadījumi, kad suns pietuvojas ar mērķi iekost. Ja rokās ir soma vai lietussargs, nebiedējošā manierē nolieciet to sev priekšā, tādā veidā bloķējot suni. Nevajag kliegt, jo uztraukumā balss kļūst augstāka un suni tas satrauc. Ja esat kopā ar bērnu, izveidojiet pozīciju, kurā esat starp bērnu un suni.”

Suņa saimnieka ABC

Kāds suns ir man piemērots? Vēl pirms suņa iegādes potenciālajam suņa īpašniekam vajadzētu izvērtēt, kāds suns ir piemērots tieši viņam, ņemot vērā gan noteiktu šķirņu prasības un raksturīgās īpašības, gan suņa izmēru. 

Jāspēj kontrolēt savs suns. Kinoloģe norāda: “Bieži vien no suņu saimniekiem nākas dzirdēt, ka suns rauj pavadu, lec pāri sētai un ir nekontrolējams. Tomēr saimnieka pienākums ir spēt kontrolēt savu suni, lai tas neapdraudētu citus cilvēkus un arī pats sevi. Suns nedrīkst lekt virsū garāmgājējiem, ķerties pie kājām. Arī uz speciāli suņiem domātajiem laukumiem varam iet tikai tad, ja spējam suni kontrolēt. Saimnieks ir atbildīgs par to, lai suns iemācītos iet pie pavadas, to nerautu un klausītu komandām, kas ļaus izvairīties no situācijām, kad dzīvnieks negaidīti reaģē uz kādu impulsu, paraujot pavadu. Suņa apmācībai ir liela nozīme.”

Nepārspīlēt ar draudzēšanos. “Reizēm tiek uzskatīts, ka suni publiskā vietā – uz ielas, parkā, meža pastaigā – jālaiž draudzēties ar citiem suņiem, ļaujot iet, kur tas vēlas, jo viņš grib draudzēties. Tā vis nav! Jārēķinās, ka citi suņi var nebūt tik draudzīgi un var nevēlēties komunicēt. Tas var būt bīstami abām pusēm. Jāsaprot, ka gan otra suņa saimnieks, gan pats suns var būt introvertāki un justies nelaimīgi no uzspiestas draudzēšanās. Tā nevajadzētu būt,” uzsver L. Kupča.

Suns automašīnā. Apdrošinātāja pieredzē ir arī gadījumi, kad suņa īpašnieks guvis traumu, jo suns, braucot auto, uzlēcis saimniekam virsū. Šādas situācijas apdraud satiksmes drošību, tādēļ saimniekam, pārvadājot suni, jāparūpējas, lai dzīvnieks būtu nostiprināts. “Labākajā gadījumā sunim jāatrodas speciālā būrī, kas domāts dzīvnieku pārvadāšanai. Tas garantēs drošību. Ja paši piesprādzējamies un liekam to darīt auto pasažieriem, tad kādēļ pret savu mājdzīvnieku izturamies tik vieglprātīgi, ļaujot pārvietoties pa salonu? Šādi suns var gūt traumu, avārijas brīdī izlidot pa logu vai arī, esot šoka stāvoklī, sakost cilvēku, kas atrodas salonā. Suni iespējams fiksēt arī ar tam paredzētām speciālām siksnām, tomēr tieši atrašanās būrī ir visdrošākā gan pašam dzīvniekam, gan autovadītājam.”

Suns un velosipēdisti. “Suņa īpašniekiem jāatceras: lielākoties suņiem riteņbraucēji nepatīk. Savukārt velosipēdistiem vērts paturēt prātā, ka gadījumā, ja kāds svešs suns izrāda agresiju pret riteņbraucēju, no velosipēda jānokāpj, paturot to kā barjeru starp sevi un suni. Savukārt suņa saimniekam jāspēj suns noturēt tā, lai nerastos nekādi starpgadījumi, paturot dzīvnieku “savā burbulī”, saglabājot kontaktu un vadību ar pozitīvas komunikācijas palīdzību,” norāda kinoloģe.

Jāizvērtē, vai bērnam ir droši doties pastaigā ar suni. Dažkārt vērojama aina, kad pastaigā ar ģimenes mīluli devies sākumskolas skolēns, kuram vecāki uzticējuši šo atbildību. Tomēr jāatceras, ka bērna fiziskais spēks ne vienmēr ļauj suni noturēt, īpaši, ja suns ir liela auguma, spēcīgs, kā arī bērni ne vienmēr spēj novērtēt apkārtējo situāciju, kas potenciāli var būt bīstama. Suns var gan izrauties un aizbēgt, gan, ja nav kontrolēts, būt agresīvs pret citiem suņiem vai cilvēkiem. “Ja zinām, ka bērns suni nekontrolē, viņš viens nedrīkst vest suni pastaigā. Ir suņu skoliņas, kas piedāvā bērniem kopā ar savu mīluli iziet apmācību, un tad izvērtēt, vai bērns tiks galā ar suni.”

 

Papildu informācija:
Guna Kaše
komunikācijas projektu vadītāja 
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Tālr. 67081941
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv