Lai arī ir pagājis vairāk nekā gads, kopš Rīgas ielās iedzīvotāji salīdzinoši aktīvi pārvietojas ar elektriskajiem skrejriteņiem, regulējuma joprojām nav. Likuma grozījumi šobrīd ir iestrēguši valdības birokrātiskajos gaiteņos un gaida savu izskatīšanas kārtu pēc Saeimas vasaras brīvdienām. Tikmēr pilsētas ielās – vēl viena sezona bez noteikumiem, kas ne tikai satiksmes ekspertu, bet arī visas sabiedrības ieskatā rada būtiskus satiksmes drošības draudus. 

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktās iedzīvotāju aptaujas* rezultāti liecina, ka 2/3 Latvijas iedzīvotāju elektriskos skrejriteņus uzskata par būtisku draudu satiksmes drošībai. Saskaņā ar Valsts policijas datiem pērn kopumā notikuši 60 ceļu satiksmes negadījumi, kuros dažādas traumas guva 39 elektrisko skrejriteņu vadītāji, bet jau divi cilvēki gāja bojā. Arī šī gada statistika nav iepriecinoša. Kopš gada sākuma oficiāli reģistrēti 33 satiksmes negadījumi, kuros traumas guvuši 29 cilvēki, taču pieļauju, ka reālais negadījumu skaits ir daudz lielāks. Arī ERGO šogad saņēmis vairākus atlīdzību pieteikumus par nelaimes gadījumiem, kuros traumas guvuši cilvēki, pārvietojoties ar elektriskajiem skrejriteņiem vai pēc sadursmes ar elektrisko skrejriteni. Vairumā gadījumu pārgalvīgie elektrisko skrejriteņu lietotāji, kuri lielā ātrumā pārvietojas pa gājēju celiņiem, tajā skaitā apdraudot gājējus, neesošā regulējuma dēļ tā arī paliek nesodīti. 

Jau pērnā gada maijā ERGO kopā ar sadarbības partneriem organizēja informatīvu drošības kampaņu, aicinot atbildīgās institūcijas uzsākt normatīvā regulējuma sakārtošanu. Tika sniegti ierosinājumi par nepieciešamo nosacījumu iekļaušanu satiksmes regulējumā, tostarp apkopota citu valstu pieredze un noteikumu piemēri. Tobrīd visas atbildīgās institūcijas publiski bija apņēmības pilnas izstrādāt normatīvo regulējumu, saprotot situācijas aktualitāti. Nu ir pagājis vairāk nekā gads, bet regulējums, kas noteiktu drošu elektrisko skrejriteņu iekļaušanos kopējā satiksmē, joprojām nav ieviests. Teju veselu gadu Satiksmes ministrijas darba grupā noritēja darbs pie priekšlikumu izstrādes, kas vasaras sākumā visbeidzot tika saskaņoti Ministru kabinetā. Taču šobrīd “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” vēl jāskata un jāpieņem Saeimai trīs lasījumos, tādējādi pēc būtības tie varētu stāties spēkā tikai rudenī, kas ir stipri novēloti.

Pērn arī citas Eiropas valstis, tāpat kā Latvija, saskārās ar līdzvērtīgu problēmu, kas saistīta ar nepilnīgu ceļu satiksmes noteikumu regulējumu attiecībā uz elektriskajiem skrejriteņiem. Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā šajā ziņā esam tālu no citu valstu pieredzes un labās prakses, kur izmaiņas normatīvo aktu regulējumā tika veiktas ļoti operatīvi jau pērn, nesagaidot letālus negadījumus. Latvijā ir reģistrēti jau divi negadījumi ar letālām sekām. Vai tiešām motivācijai “kustēties” operatīvāk nepieciešamas vēl vairāku cilvēku dzīvības? 

Katras valsts prioritāte ir cilvēki un viņu drošība. Samazināt ceļu satiksmes negadījumu riskus un rūpēties par drošu visu satiksmes dalībnieku iekļaušanos kopējā sistēmā, ir iespējams tikai tad, ja visiem satiksmes dalībniekiem ir noteikumi. Diemžēl Latvijā vairāk nekā gads nav bijis pietiekams laiks, lai spētu ieviest noteikumus elektriskajiem skrejriteņiem. Latvijas likumdošanas sistēma nav  sarežģītāka par Vācijas, Francijas vai kaimiņvalstu likumdošanu, kur ir izstrādāts un ieviests regulējums elektrisko skrejriteņu lietošanai satiksmē. Tāpēc uzskatu, ka šajā jautājumā novēlotas rīcības iemesls ir jebkādas gribas trūkums un vienaldzība kopsolī ar nespēju operatīvi rīkoties. 

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā operativitātei ir noteicoša nozīme. Nav izslēgts, ka tuvākajā nākotnē parādīsies vēl kādi inovatīvi pārvietošanās līdzekļi, un neatbildēts ir jautājums, vai tie iekļausies kādā no regulējumā definētajām transportlīdzekļu grupām vai atkal būs nepieciešamas izmaiņas, kuru pieņemšana prasa vairāk nekā gadu? Lai rūpētos par satiksmes drošību, visām atbildīgajām institūcijām, ir jāspēj operatīvi rīkoties, lai pēc iespējas īsākā termiņā veiktu izmaiņas normatīvo aktu regulējumā. 

Kamēr tiek gaidīts elektrisko skrejriteņu lietošanas regulējums, vēlos aicināt iedzīvotājus ievērot visus drošības noteikumus, pieklājības normas un veselo saprātu, pārvietojoties vienotā satiksmē. Neatkarīgi no tā, ar kādu transportlīdzekli vai inovatīvo pārvietošanās ierīci iedzīvotāji piedalās satiksmē, katram satiksmes dalībniekam jāpievērš uzmanība saviem manevriem un nedrīkst aizmirst par apkārtējo drošību. Es ticu, ja katrs no mums ievēros drošības priekšnoteikumus un nerakstītās pieklājības normas uz ceļa, mums visiem kopā izdosies aizvadīt drošu vasaras sezonu arī ceļu satiksmē.

*ERGO aptauja sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikta 2019. gadā. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18–75 gadiem.  

Ingrīda Ķirse,
ERGO valdes locekle Baltijas valstīs