Ingrīda Ķirse: Jauni mobilitātes rīki, jauni drošības izaicinājumi  

Mūsdienu mainīgajā pasaulē strauji pieaug dažādu modernu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošana, tostarp tiek meklēti jauni mobilitātes risinājumi, kas veicina ātrāku un ērtāku pārvietošanos, kā arī mazina negatīvo ietekmi uz vides ilgtspēju. Arvien lielāku popularitāti visā pasaulē un nu jau arī Latvijā iemanto elektriskie skrejriteņi – pāris mēnešu laikā gan lietotāju, gan nomas kompāniju skaits Latvijā audzis ģeometriskā progresijā. Taču, līdzīgi kā viss jaunais, arī elektriskie skrejriteņi rada daudz neatbildētu jautājumu un izaicinājumu kopējai ceļu satiksmes drošībai, kas šobrīd ir karsts diskusiju temats daudzās pasaules valstīs.

Elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumu sniedzēji ik dienu Rīgā piedāvā iznomāt vairāk nekā 1000 elektriskos skrejriteņus. Satiksme ir organizēta sistēma, un ir būtiski, ka visiem tās dalībniekiem ir skaidra izpratne par savu vietu, tiesībām un pienākumiem. Tas attiecas arī uz elektrisko skrejriteņu lietotājiem, taču šī joma normatīvajā regulējumā Latvijā nav atrunāta. Trūkstot regulējumam, kas paredz lietošanas un pārvietošanās noteikumus, vairums šo satiksmes dalībnieku pārvietojas pa gājēju un veloceliņiem vai šķērso ceļa braucamo daļu, nereti radot bīstamas situācijas gan sev, gan citiem satiksmes dalībniekiem. Lai gan elektriskais skrejritenis ir videi draudzīgs, ātrs un ērts pārvietošanās līdzeklis pilsētvidē, tas šobrīd nepilnīgā satiksmes regulējuma dēļ rada papildu satiksmes drošības riskus.

Nepieciešamību pēc jauna regulējuma satraucoši ilustrē arī negadījumu statistika citās valstīs, kur diemžēl ir fiksēti arī letāli gadījumi. Francijas galvaspilsētā Parīzē 2017. gadā tika reģistrēti 284 negadījumi, kuros iesaistīti elektrisko skrejriteņu un skrituļslidu lietotāji, no kuriem pieci gadījumi bija letāli. Pērn atsevišķos Parīzes reģionos gūto traumu skaits pieaudzis pat par 161%. Spānijā pagājušajā gadā 273 cilvēki ir guvuši traumas negadījumos, kuros iesaistīti elektriskā skrejriteņa lietotāji un reģistrēti trīs letāli gadījumi. ASV vismaz 1545 cilvēki guvuši traumas. Austrijas galvaspilsētā Vīnē 2019. gada pirmo trīs mēnešu laikā fiksēti vairāk nekā 200 negadījumu, bet Beļģijā šogad ir arī viens bojā gājušais. Ik dienu negadījumi notiek Norvēģijā un Zviedrijā. Pirms pāris nedēļām medijos bija lasāma ziņa par traģisku negadījumu arī Anglijā. Negadījumi, kuros cietuši elektrisko skrejriteņu lietotāji, reģistrēti arī Latvijā. Saskaņā ar Valsts policijas datiem kopš šī gada sākuma pie mums reģistrēti 11 negadījumi. Arī "Ergo" kā apdrošinātājs jau saņēmis atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros ir cietuši cilvēki, kuri pārvietojušies ar elektrisko skrejriteni.

Diemžēl citu valstu pieredze rāda, ka stingrāki ceļu satiksmes noteikumi un skrejriteņu lietošanas nosacījumi gan to lietotājiem, gan to iznomātājiem tika ieviesti pēc tam, kad jau gūta rūgta pieredze, notiekot negadījumiem ar letālu iznākumu. Ņemot vērā elektrisko skrejriteņu lietotāju un iznomātāju skaita straujo pieaugumu Latvijā, pēc iespējas ātrāk nepieciešams izstrādāt un ieviest regulējumu pirms mēs sastopamies ar traģiskām sekām un nāvējošiem gadījumiem kā citviet pasaulē.

Drošība uz ceļa ir viena no apdrošināšanas sabiedrības ERGO sociālās atbildības prioritātēm, tāpēc sadarbībā ar Latvijas automoto biedrību (LAMB) īstenotās informatīvās kampaņas "Ar cieņu brauksi, tālāk tiksi!" ietvaros aicinājām uz diskusiju par ceļu satiksmi atbildīgo institūciju ekspertus un organizācijas, lai pievērstu uzmanību tam, ka nepieciešams normatīvais regulējums, kā pēc iespējas drošāk šis jaunais transportlīdzeklis varētu iekļauties ceļu satiksmē.

Gatavojoties diskusijai, ERGO apkopoja un izvērtēja citu valstu pieredzi, kādi nosacījumi iekļauti regulējumā. Apskatot citu valstu pieredzi, ekspertu diskusijā Latvijā tika secināts, ka elektrisko skrejriteņu lietošanas regulējums varētu būt pielīdzināts velosipēdistu satiksmes noteikumiem līdzīgi tam, kā tas ir Igaunijā, Francijā, Austrijā, Beļģijā un citās pasaules valstīs, kur elektriskajiem skrejriteņiem ir atļauts pārvietoties pa velojoslām, nepārsniedzot maksimālo ātrumu 20-25 km/h. Savukārt, ja ar elektrisko skrejriteni pārvietojas pa gājēju ietvēm, tad pārvietošanās ātrums būtu pielīdzināms gājēju iešanas ātrumam, neapdraudot gājējus. Ja elektriskā skrejriteņa maksimālais braukšanas ātrums, ko tas spēj sasniegt, pārsniedz 25 km/h, tad tas būtu uzskatāms par mopēdu, un tas būtu jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kā arī tā vadīšanai atbilstoši būtu nepieciešama mopēda vadītāja apliecība (A1) un pārvietošanās būtu atļauta pa brauktuvi.

Vairākās pasaules valstīs saskaņā ar reglamentējošiem noteikumiem kā obligāti papildu drošības elementi ir vadītāja aizsargķivere un atstarojošā veste. Tāpat ir atrunāts, ka skrejritenim jābūt aprīkotam ar gaismām, bremzēm un atstarotājiem. Daudzviet, piemēram, Vācijā, Norvēģijā, Austrijā, ir paredzēts ne tikai braukšanas ātruma, bet arī vecuma ierobežojums, sākot no kāda vecuma atļauta elektrisko skrejriteņu lietošana ceļu satiksmē.

Pasaules valstu pieredze liecina par dažādu risinājumu integrēšanu regulējumā, piemēram, uz velosipēdiem attiecināmu noteikumu piemērošana elektriskajiem skrejriteņiem, speciālu noteikumu un klasifikācijas izstrāde jaunajiem elektriskajiem pārvietošanās līdzekļiem vai arī pilnīga elektrisko skrejriteņu lietošanas aizliegšana ceļu satiksmē, tai skaitā nomas pakalpojumu aizliegšana. Šobrīd pārvietoties ar elektriskajiem skrejriteņiem ceļu satiksmē ir aizliegts Nīderlandē un Lielbritānijā, nomas servisu aizliegums ir Dubaijā. Plašas diskusijas par šiem salīdzinoši jaunajiem mobiliem pārvietošanās līdzekļiem un to iekļaušanos ceļu satiksmē, tai skaitā regulējuma pilnveidošanu, ir virknē Eiropas valstu.

Vēršot uzmanību uz potenciālajiem ceļu satiksmes drošības riskiem un aicinot nekavējoties izstrādāt normatīvo regulējumu, jūnijā ERGO un LAMB nosūtīja vēstuli satiksmes ministram, piedāvājot līdzdarboties šīs jomas sakārtošanā un dalīties ar apkopoto ārvalstu pieredzi. Vēstulē definējām arī pamata aspektus, kas būtu iekļaujami regulējumā:

• ātruma ierobežojums un braukšanas nosacījumi, pārvietojoties ar elektriskajiem pārvietošanās līdzekļiem pa gājēju ietvēm;
• nosacījumi attiecībā uz pārvietošanos ar elektriskajiem skrejriteņiem pa velojoslām (kam ir priekšroka, kāds ir pieļaujamais ātrums u.tml.);
• vecuma noteikšana, no kura drīkst piedalīties satiksmē ar attiecīgajiem elektriskajiem pārvietošanās līdzekļiem;
• drošības aprīkojuma, tostarp aizsargķiveres un atstarojošo elementu lietošana;
• pārvietošanās ar elektriskajiem skrejriteņiem un citiem līdzīgiem pārvietošanās līdzekļiem reglamentēšana publisku, plaši apmeklētu pasākumu laikā, kā arī noteiktās pilsētvides teritorijās, piemēram, parkos, vecpilsētā u.c.

Lai gan oficiālu atbildi vēl neesam saņēmuši, vadoties no atbildīgo institūciju pārstāvju komentāriem medijiem, darbs pie šīs jomas sakārtošanas Latvijā ir uzsākts.

Kopumā uzskatu, ka elektriskie skrejriteņi ir lielisks pārvietošanās līdzeklis, kas cilvēkiem sniedz prieku, kustības brīvību, ietaupa laiku, kā arī ir videi draudzīgāks pārvietošanās līdzeklis. Tomēr, raugoties no satiksmes drošības skatu punkta, steidzami nepieciešami konkrēti noteikumi un atbilstošs regulējums, kas pasargātu gan pašus braucējus, gan citus satiksmes dalībniekus, tāpēc es ceru, ka atbildīgās institūcijas pēc iespējas ātrāk izstrādās un apstiprinās noteikumus attiecībā uz elektrisko skrejriteņu lietošanu, lai mazinātu potenciālos ceļu satiksmes drošības riskus un lai visi satiksmē varam justies droši!

Pārpublicēta informācija no portāla Delfi