ERGO Baltijas valstu Drošības indekss: pieaug Baltijas iedzīvotāju drošības sajūta, Igaunijas iedzīvotāji joprojām jūtas visdrošāk

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktais Baltijas valstu iedzīvotāju Drošības indeksa pētījums liecina, ka kopumā pēdējo piecu gadu laikā visās trijās Baltijas valstīs pieaugusi iedzīvotāju drošības sajūta. Skalā no -100 līdz +100 punktiem kopējais drošības indeksa rādītājs šogad Latvijā ir -6 punkti (2017. gadā – -10 punkti), Lietuvā rādītājs sasniedzis pozitīvu atzīmi, proti, +4 punktus (iepriekš – -6 punkti), bet Igaunijā tas sasniedzis +17 punktus (iepriekš – +11 punkti). Raugoties arī atsevišķi uz visām piecām Drošības indeksa ietvaros analizētajām kategorijām, vispozitīvāko novērtējumu visās kategorijās snieguši Igaunijas iedzīvotāji, kam attiecīgi seko Lietuvas iedzīvotāju un Latvijas iedzīvotāju vērtējums.

Baltijas valstu iedzīvotāju Drošības indeksa pētījumu apdrošināšanas sabiedrība ERGO sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veic jau ceturto reizi. Tā ietvaros tiek noskaidrots Baltijas valstu iedzīvotāju noskaņojums par savas dzīves stabilitāti un drošību piecās kategorijās: materiālais un finansiālais stāvoklis, drošība par darbu, drošība par veselību, fiziskā drošība jeb kriminogēnā situācija, valsts stabilitāte un drošība. 2019. gada Drošības indeksa pētījuma rezultāti rāda, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji, kuriem izdevies kāpināt rādītājus visās pētījuma kategorijās. Lietuvā iedzīvotāju sniegtais vērtējums liecina par būtiskiem uzlabojumiem, proti, šogad sasniegti pozitīvi drošības indeksa rādītāji četrās no piecām pētījuma kategorijām. Arī Latvijas iedzīvotāju sniegtais novērtējums kopumā ir uzlabojies, proti, četrās kategorijās sasniegti augstāki drošības indeksa rādītāji nekā iepriekš.


Ingrīda Ķirse, ERGO valdes locekle Baltijas valstīs: “Mums kā apdrošinātājiem ir svarīgs iedzīvotāju novērtējums par drošības sajūtu dažādās kategorijās. Tas dod iespēju atbilstoši iedzīvotāju rūpēm pielāgot mūsu apdrošināšanas pakalpojumus un vienlaikus kā sociāli atbildīgam uzņēmumam iesaistīties sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā. Pozitīvi, ka kopumā drošības indeksa rādītāji uzlabojas. Vienlaikus gan redzam, ka Latvijā drošības indeksa rezultātu uzlabojums ir mērenāks salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Latvijas iedzīvotāju pieaugošās bažas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ir likumsakarīgas, ņemot vērā daudzu gadu garumā esošās diskusijas par veselības aprūpes pakalpojumu ierobežoto pieejamību un kopumā ieilgušo nesakārtotību veselības aprūpē Latvijā. Šī gada pētījuma rezultāti arvien spilgtāk atspoguļo iedzīvotāju bažas par iespējamām dabas stihiju sekām klimata pārmaiņu ietekmē. Lai mazinātu negatīvo klimata pārmaiņu ietekmi, ERGO Baltijas valstīs uzņēmuma ikdienā arvien aktīvāk ievieš videi draudzīgu uzņēmējdarbības praksi, piemēram, maksimāli atsakāmies no papīra izmantošanas, ieviešot digitālos risinājumus, šķirojam atkritumus, taupām dažādus resursus, ik gadu stādām kokus un īstenojam virkni citu aktivitāšu. ERGO aktīvāk ir pievērsies sabiedrības izglītošanai par klimata pārmaiņu ietekmi uz nākotni, aicinot ikvienu rūpēties par vides ilgtspējīgu attīstību. Arī nākotnē, plānojot un īstenojot uzņēmuma ikdienas darbību un sociālās atbildības aktivitātes, viens no mūsu pamatmērķiem noteikti būs iedzīvotāju drošības sajūtas veicināšana.”


Pieaug drošības sajūta par valsts stabilitāti un darbu


Salīdzinot ar 2017. gadā veiktā pētījuma rezultātiem, visstraujāk Baltijas valstu iedzīvotāju vidū ir augusi drošības sajūta par valsts stabilitāti un darbu. Vislielākais drošības indeksa kāpums pētījuma kategorijā “Valsts stabilitāte un drošība” sasniegts Lietuvā, proti, šogad tas uzlabojies par 22 punktiem un sasniedzis pozitīvu rādījumu +2 punkti (2017. gadā drošības indekss bija -20 punkti). Arī Igaunijā drošības indekss šajā kategorijā sasniedzis pozitīvu vērtējumu +4 punkti (2017. gadā tas bija -3 punkti). Latvijā šajā kategorijā šogad sasniegtais drošības indeksa rādītāja pieaugums par 12 punktiem, sasniedzot rādītāju -14 punkti, ir lielākais uzlabojums starp visām piecām pētījuma kategorijām. Tomēr vienlaikus jāatzīmē, ka šajā kategorijā Latvijā drošības indekss joprojām ir negatīvs, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, ir būtiski vairāk nobažījušies par valsts drošību, tās politisko un ekonomisko stabilitāti. Neraugoties uz sasniegto drošības indeksa kāpumu šajā kategorijā, joprojām visās Baltijas valstīs šī kategorija ir starp viszemāk novērtētajām.


Visās trijās Baltijas valstīs teju vienādā apmērā pieaugusi iedzīvotāju drošības sajūta par darbu. Visdrošāk par darbu jūtas Igaunijas iedzīvotāji. Drošības indekss Igaunijā pētījuma kategorijā “Drošība par darbu” šogad ir +13 punkti (2017. gadā tas bija +4 punkti). Lietuvā šajā kategorijā indekss sasniedzis pozitīvu novērtējumu +1 punkts (2017. gadā tas bija -10 punkti). Latvijā, neraugoties uz būtisku kāpumu par 11 punktiem, drošības indekss šajā kategorijā joprojām ir negatīvs, proti, -2 punkti.

Joprojām visaugstāk novērtēta fiziskā drošība


Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad Baltijas iedzīvotāji visaugstāk novērtē fizisko drošību, proti, viņus vismazāk biedē noziedzība un iespēja kļūt par fiziska uzbrukuma upuriem. Salīdzinājumā ar 2017. gada ERGO un SKDS veiktā pētījuma rezultātiem šogad Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju bažas par fizisko drošību ir mazinājušās, attiecīgi drošības indekss šajā kategorijā Lietuvā ir +37 punkti (iepriekš +32 punkti), Igaunijā – +51 punkts (iepriekš – +47 punkti). Latvijas iedzīvotāju uzskati par fizisko drošību valstī palikuši nemainīgi, attiecīgi drošības indekss šajā kategorijā ir +29 punkti.

Drošības sajūta par materiālo un finansiālo stāvokli Latvijā nemainīga


Lai gan kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā drošības indekss kategorijā “Drošība par darbu” turpina palielināties, Latvijā tas joprojām ir nemainīgs, turklāt ar negatīvu novērtējumu, kas nozīmē, ka Latvijā iedzīvotāji jūtas salīdzinoši nedrošāki par savu materiālo un finansiālo stāvokli. Visdrošākie par savu materiālo un finansiālo stāvokli ir Igaunijas iedzīvotāji, attiecīgi drošības indekss šajā kategorijā Igaunijā šogad ir +22 punkti (2017. gadā – +17 punkti), Lietuvā – +3 punkti (2017. gadā tas bija 0 punkti), bet Latvijā nemainīgi drošības indekss ir -8 punkti.
Viens no aspektiem, kas Latvijas iedzīvotājus arvien vairāk satrauc savas materiālās un finansiālās drošības ietvaros, ir iespējamie draudi mājoklim dažādu dabas stihiju rezultātā. ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka šogad par 13 % pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kurus satrauc, ka viņu īpašums varētu ciest no spēcīgām vēja brāzmām un virpuļviesuļiem, par 9 % pieaudzis iedzīvotāju skaits, kurus satrauc krusas radītās sekas un par 6 % pieaudzis iedzīvotāju skaits, kurus satrauc negaisu un vētru iespējamie draudi mājoklim.

Joprojām viszemākais drošības indeksa rādītājs kategorijā “Drošība par veselību”


Saskaņā ar ERGO Drošības indeksa pētījuma datiem visu trīs Baltijas valstu iedzīvotājus visvairāk satrauc veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Drošības indeksa rādītājs kategorijā “Drošība par veselību” līdzīgi kā iepriekšējos gados starp visām pētījuma kategorijām ir viszemākais visās trijās Baltijas valstīs. Vienlaikus jāatzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā drošības indekss šajā kategorijā nedaudz paaugstinās, tomēr Latvijā tas pat nedaudz pazeminājies un apliecina, ka Latvijas iedzīvotājiem ir vislielākās bažas par veselību, jo sevišķi, ja nāksies saskarties ar nopietni saslimšanu, tad ir lielas bažas par iespējām savlaicīgi saņemt kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus. Šogad drošības indekss Latvijā šajā kategorijā ir -35 punkti (2017. gadā – -34 punkti), Lietuvā attiecīgi rādītājs ir -22 punkti (iepriekš – -31 punkts), bet Igaunijā rādītājs sasniedzis -6 punktus (iepriekš – mm -7 punkti).

 

ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultāti iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā, kas veikta interneta vidē. Aptauju izstrādājis un īstenojis tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Kopumā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 līdz 74 gadiem. ERGO Drošības indekss īstenots 2014. un 2015. gadā, vēlāk veicot mērījumu ik pēc diviem gadiem 2017. un 2019. gadā.

 

Papildu informācijai:
Agnese Grīnberga
ERGO Korporatīvās komunikācijas vadītāja
Tālr.: 67081941, mob. 22323988
E-pasts agnese.grinberga@ergo.lv

 

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Turpinot lapas apmeklējumu jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Vairāk par mūsu sīkdatņu lietošanas politiku lasiet šeit.