"Vasara ir laiks, kad bērni var izskraidīties savā vaļā, izbraukāties ar velosipēdiem, skrejriteņiem, skrituļdēļiem un skrituļslidām, izlēkāties uz batuta, izbaudīt ūdens priekus un vairāk laika pavadīt kopā ar draugiem. Protams, vecākiem tās ir papildu rūpes un pienākumi – ir jāpievērš uzmanība tam, vai bērns ir atbilstoši sagatavojies gaidāmajām aktivitātēm, ik dienu jāpārrunā dienas plāni. Taču tieši pateicoties vecāku rūpēm par drošību un atbildībai, bērnam vasaras brīvdienas paliks atmiņā kā skaists un piepildīts laiks,” norāda Ilze Vējiņa, apdrošināšanas sabiedrības ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta vadītāja.

ERGO dati liecina, ka nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaita īpatsvaram par bērnu traumām kopumā ir tendence pieaugt – pērn no visiem ERGO klientu pieteiktajiem nelaimes gadījumiem 22% bija cietuši bērni vecumā līdz 18 gadiem, bet gadu iepriekš tie bija 20% no kopējā pieteikto nelaimes gadījumu skaita.

“Vasaru ir jāizbauda pilnībā, un tās neatņemama sastāvdaļa ir dažādas rotaļas un aktivitātes kopā ar vienaudžiem. Taču nereti jaunieši vienaudžu lokā mēdz būt pārgalvīgi un pārdroši, lieki riskējot ar savu drošību. Līdz ar to vecāku pienākums un atbildība ir pēc iespējas skaidrot drošības aspektus un novērst visus potenciālos riskus, kas varētu apdraudēt bērna veselību un dzīvību, jo nereti traumas rodas nezināšanas, pārgalvīgas rīcības vai arī vecāku bezatbildības dēļ. Tāpēc aicinām vecākus atrast laiku nopietnai sarunai ar bērnu, lai pārrunātu un izskaidrotu visu par drošību vasaras brīvlaikā un iespējamām bīstamām situācijām, ar kurām var saskarties ikdienā, atpūšoties aktīvās atpūtas parkos un rotaļlaukumos vai pie ūdenstilpnēm, kā arī izrunāt satiksmes drošību, pārvietojoties pa ceļu ar dažādām ierīcēm,” norāda I.Vējiņa.

Analizējot saņemtos apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, ERGO apkopojusi informāciju par tipiskākiem negadījumu apstākļiem un iemesliem, aicinot vecākus tos pārrunāt ar bērniem, pievēršot bērnu uzmanību drošības priekšnoteikumiem.

Drošība ūdenstilpņu tuvumā
Siltais laiks vasaras brīvlaikā nav iedomājams bez atpūtas pie ūdens. Diemžēl neapdomīga un pārgalvīga rīcība, pārvērtējot savas spējas, var radīt nopietnas veselības problēmas un pat dzīvības apdraudējumu. Ļaujot bērniem uzturēties atklātas ūdenstilpnes tuvumā, vecākiem ir jāizskaidro, ka kategoriski nedrīkst lekt ūdenī ar galvu pa priekšu gan nepazīstamās, gan jau zināmās vietās, jo tas var radīt nopietnas sekas. Turklāt straumes izmaiņas iecienītajā peldēšanas vietā var ienest objektus, kas var radīt traumu risku. Pērn saņemti vairāki pieteikumi par to, ka bērni savainojuši vai sagriezuši kājas peldvietās, tāpēc svarīgi pārliecināties arī par peldvietas tīrību, lai tajā nav bīstami vai asi priekšmeti. Būtiski pārliecināties par bērna peldēt prasmēm un zināšanām, kā rīkoties, ja notiek kāds nelaimes gadījums. Rūpīgi jāizvērtē arī dažādu peldierīču nepieciešamība un jāpārrunā to droša lietošana. Ir svarīgi zināt, ka īpaši karstā laikā, kad gadījies pārkarst saulē, nav ieteicams strauji doties ūdenī, jo strauja ķermeņa temperatūras maiņa var izsaukt krampjus.

Drošība satiksmē
Vasaras sezonā īpaši svarīga ir bērnu drošība uz ceļa un tā tuvumā, it īpaši šobrīd, kad bērniem ir tik plaša pārvietošanās līdzekļu izvēle: velosipēdi, skrituļslidas, balansa riteņi, žiroskūteri, parastie un elektriskie skrejriteņi u.c. Turklāt katram no šiem pārvietošanās līdzekļiem ir sava braukšanas specifika un drošības aspekti, kas jāņem vērā. Līdz ar to ir svarīgi atgādināt par satiksmes drošības noteikumiem un to obligātu ievērošanu. Tāpat  ERGO rekomendē vecākiem pārliecināties, ka bērns ir iepazinies ar ceļu satiksmes noteikumiem. Ja bērns, kurš ir sasniedzis 10 gadu vecumu, ikdienā pārvietojas ar velosipēdu pa velojoslām vai pa braucamo daļu, viņam obligāti nepieciešamas velobraucēja tiesības, proti, tuvākajā CSDD filiālē ir jānokārto velosipēdista braukšanas apliecība, ja tas nav jau izdarīts skolā. Gan mazajiem velosipēdistiem, gan skrituļotājiem un citu ierīču lietotājiem ir nepieciešams parūpēties arī par drošības elementiem: ķiveri, roku un kāju aizsargiem. Tāpat nepieciešams bērnam izskaidrot, ka skaļa mūzikas klausīšanās austiņās apdraud viņa drošību, it īpaši satiksmes maģistrāļu, ielu ar intensīvu satiksmi un dzelzceļa tuvumā.

Drošība aktīvās atpūtas vietās un rotaļlaukumos
Lielai daļai bērnu iecienīta izklaides vieta ir dažādas aktīvās atpūtas vietas un rotaļlaukumi, kur nereti var gūt arī nopietnas traumas. Tāpēc ir svarīgi pārrunāt ar bērniem iespējamos riskus aktīvās atpūtas nodarbju laikā, piemēram, šūpojoties, kāpelējot pa virvēm, slidinoties pa ūdens slidkalniņiem u.tml., lai izvairītos no iespējamām traumām. ERGO pieredze rāda, ka visbiežāk aktīvās atpūtas vietās tiek gūti dažādi sasitumi, lūzumi, brūces un galvas traumas. Pēdējos gados viens no biežākajiem traumu iemesliem ir lēkāšana uz batuta. Vecākiem vajadzētu pārrunāt ar bērniem un neļaut uz batuta izpildīt pārdrošus trikus un lēcienus. Savukārt pirms bērns sāk lēkāt uz batuta, svarīgi pārliecināties, vai viņam nav uzlikta ap kaklu kāda rotaslieta, aukla, kas var aizķerties un radīt papildu savainošanās risku. Savukārt, ja kāds lēkā pa batutu, zem tā nedrīkst līst apakšā, jo šādi viegli gūt smadzeņu satricinājumu. Tāpat uz batuta nedrīkst lēkāt, ja uz tā atrodas bumbas vai citi priekšmeti.

Drošība vidē
Liela daļa bērnu vasaras brīvlaiku pavada mājās, līdz ar to būtiski pārrunāt drošību mājās, piemēram, ugunsdrošību, elektrodrošību u.c., kā arī atgādināt par vēlamo rīcību situācijās, kad nepieciešama palīdzība, tostarp, atgādinot operatīvo dienestu tālruņa numuru 112.

Būtiski izskaidrot arī par potenciāli bīstamiem objektiem māju tuvumā, piemēram, pamestām ēkām, būvobjektiem, slēgtajām teritorijām, kur uzturēšanās var būt bīstama vai draudēt ar civiltiesiskām sekām. Jāizskaidro, ka pastaigas pa pamestām jaunceltnēm un ēkām ir aizliegtas un var būt ļoti bīstamas, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību.

Personīgā drošība
Vecākiem arī vajadzētu pārrunāt ar bērniem, personīgo drošību gan internetā, gan uz ielas, atgādinot, lai nedalās internetā ar personīgo informāciju un nedodas līdzi svešiem cilvēkiem. Svarīgi izskaidrot, kam lūgt palīdzību, ja gadās apmaldīties, kā arī norādīt telefona numurus, uz kuriem zvanīt, lai lūgtu palīdzību.

Papildu informācijai:
Agnese Grīnberga
ERGO Komunikācijas vadītāja
Tālr.: 67081941, mob. 22323988
E-pasts agnese.grinberga@ergo.lv