Negadījumi uz gājēju pārejām, kas satiksmē tiek uzskatītas par paaugstinātas bīstamības zonām, ikdienā notiek gan pašu gājēju neuzmanības un pārgalvības, gan autovadītāju vainas dēļ. Tomēr pērn ERGO OCTA atlīdzību statistikā ir bijuši vairāki sevišķi traģiski ceļu satiksmes negadījumi, kuros gājēji zaudējuši dzīvību pēc tam, kad autovadītāji viņus notriekuši, braucot alkohola reibumā. 

“Patiesi gribētos cerēt, ka tā nekļūs par pieaugošu tendenci Latvijas ceļu satiksmē, tomēr ir vairāki piemēri, kas liek ļoti nopietni pārdomāt autovadītāju atbildības līmeni, sēžoties pie stūres. ERGO datos pērn redzam situācijas, kādas iepriekš OCTA pieteikumiem nav bijušas tik raksturīgas un emocionāli ir ļoti smagas – bezatbildīgu, alkohola reibumā esošu vadītāju vainas dēļ divos negadījumos gājušas bojā gājējas – nepilngadīgu bērnu mammas. Abās situācijās autovadītāji braukuši ne vien alkohola reibumā, bet arī bez auto vadīšanas tiesībām, turklāt viens no viņiem – ar zagtu automašīnu,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.

Kādā citā negadījumā autovadītājs, būdams alkohola reibumā, uz gājēju pārejas notrieca bērnu, kurš bija devies pastaigā ar suni. Bērns ar dažādām traumām tika nogādāts slimnīcā, bet suns notikuma vietā nomira. “Šādos gadījumos apdrošinātājs cietušajiem vai bojāgājušo tuviniekiem izmaksā OCTA atlīdzību, taču jebkuram autovadītājam, kurš sēžas pie stūres alkohola reibumā, jāatceras, ka atlīdzības summa regresa kārtībā vēlāk būs jāatmaksā viņam pašam,” skaidro S. Rubene. 

Lielākā OCTA atlīdzība, kuru ERGO pērn izmaksāja negadījumā cietušai gājējai, bija 27 000 eiro – pēc tam, kad divu auto sadursmes dēļ viens no tiem uzbrauca seniorei, kura guva ļoti smagas traumas. 

Kā liecina VP dati, aizvadītajā gadā pieaudzis gan ceļu satiksmes negadījumu skaits ar gājēju iesaisti, gan tajos cietušo gājēju daudzums, sasniedzot 640. No tiem 576 cietuši viegli, 64 – smagi, bet 30 cilvēki gājuši bojā.

“Pavasarī līdz ar aktīvās velosezonas sākumu autovadītājiem jābūt īpaši modriem, jo brauktuves pa gājēju pārejām šķērso arī velosipēdisti un skrejriteņu vadītāji, kuri auto priekšā var parādīties šķietami negaidīti. Tādēļ jābūt uzmanīgiem un pirms gājēju pārejām jāsamazina braukšanas ātrums,” atgādina S. Rubene. Pērn viena no lielākajām ERGO atlīdzībām, kas izmaksāta velosipēdistam, kuru uz gājēju pārejas notrieca auto, bija 7750 eiro – par vidēji smagiem miesas bojājumiem.

Gājējs – vismazāk aizsargātais 

“Drošas Braukšanas Skolas” (DBS) vadītājs Jānis Vanks tieši šo faktu min kā pirmo, runājot par autovadītāju un gājēju savstarpējām attiecībām ceļu satiksmē: “Gājējs ir vismazāk aizsargātais ceļu satiksmes dalībnieks, un jāatceras – pat, ja gājējam ir priekšroka, atrodoties uz gājēju pārejas, tā nav vieta, kur meklēt taisnību. Ir jābūt uzmanīgiem un jānovērtē situācija, jo sadursme ar auto ir ļoti bīstama.” 

Autovadītājiem jāatceras – gājēju pāreja ir paaugstinātas bīstamības punkts, kuram tuvojoties, jāsamazina braukšanas ātrums, lai spētu noreaģēt, ja kāds gājējs negaidīti parādās auto priekšā. “Ja autovadītājs uzbrauks gājējām uz neregulējamas gājēju pārejas, nebūs jautājumu par to, kurš ir vainīgs. Tas būs autobraucējs. Tādēļ uzmanīgiem jābūt abiem – gan gājējam, gan autovadītājam.”

J. Vanks norāda, ka bieži vien gājējiem nav autovadītāja tiesību, līdz ar to nav priekšstata, kā ceļš izskatās no autovadītāja skatpunkta, un trūkst izpratnes, cik ātri autobraucējs var noreaģēt, nobremzēt. “Paskatīties pa kreisi, tad pa labi un, ja iespējams, izveidot acu kontaktu ar autovadītāju – tas būtu vispareizākais veids, kā šķērsot brauktuvi pa gājēju pāreju, kuru neregulē luksofors.”

Krēsla, tumsa, lietus un gājējs tumšā apģērbā ir bīstama kombinācija gan autovadītājam, gan pašam gājējam. “Tas apgrūtina redzamību. Tādēļ, ja šķērsojam brauktuvi pa neregulējamu gājēju pāreju, nepievēršot uzmanību auto plūsmai, nedrīkst paļauties uz to, ka vadītājs jūs – gājēju – ieraudzīs. Ir jānovērtē, vai autobraucējs patiešām sāk samazināt ātrumu, un jāatceras, ka ziemā uz slidenas virsmas bremzēšanas ceļš ir garāks, tādēļ auto var nepaspēt laikus apstāties, ja pēkšņi izskriesim tam priekšā.”

Bīstamākās gājēju pārejas ir uz brauktuvēm ar divām vai vairākām joslām vienā virzienā. “Iespējams, pirmajā joslā auto apstāsies, bet otrajā – neapstāsies, jo autovadītāja skatam gājēju būs aizsedzis pirmajā joslā stāvošais auto. Šķērsojot šādu brauktuvi un aizejot līdz otrajai joslai, vēlreiz jāpaskatās, vai arī autovadītājs otrajā joslā ir pamanījis gājēju un samazinājis ātrumu.”

“Ai, es paspēšu!” Kā norāda DBS vadītājs, doma paspēt pārbraukt pāri gājēju pārejai, pirms brauktuvi šķērsojis gājējs, pavada ne vienu vien autovadītāju, taču, viņaprāt, tas ir vismuļķīgākais un bīstamākais lēmums, ko autovadītājs var pieņemt.

Drošākais variants, kā šķērsot brauktuvi ar velosipēdu, ir no tā nokāpt un velosipēdu stumt. “Nokāpšana ir brīdis, kas autovadītājam dod papildu laiku, lai ieraudzītu velosipēdistu pie gājēju pārejas, bet velosipēdistam, ejot pāri gājēju pārejai, vajadzības gadījumā būs iespēja ātrāk apstāties. Ja, braucot ar velosipēdu, steidzamies, jārēķinās, ka gājēju pārejai tuvojamies salīdzinoši strauji un autovadītājs var nepaspēt laikus noreaģēt.”

Jāuzmanās, izbraucot no pagalma! “Pārliecināties par drošību šajā situācijā ir autovadītāja, nevis gājēja pienākums. Tomēr, ja gribas sevi pasargāt no nepatīkamām situācijām, gājējs var paiet vismaz metru vai pusotru nostāk no pagalma izbrauktuves, lai autovadītājam būtu lielāka distance un iespēja noreaģēt, nobremzēt, ieraugot gājēju.”

Papildu informācija:
Guna Kaše
komunikācijas projektu vadītāja 
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Tālr. 67081941
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv